Beidzot tiku pie bildēm no kultūras nama Karakums performances. Tātad varu arī uzrakstīt mazo atskaitīti, kā ir gājis. 
Darbu uzsāku mazliet pēc plkst.20:00, pabeidzu pēc plkst 3:00. Njā, nebiju rēķinājusies ar tik lielu laika nobīdi, bet darbs bija jāpabeidz un arī ar cilvēkiem bija jāpačalo. Tieši par to arī stāsts. Paldies visiem, kas atnāca, paldies, ka uzmundrinājāt, kad sāku piekust. Milzum lielais paldies draudzenei Intai, kura visu šo laiku bija blakus, uzturēja manu možo garu un arī nāca izdancoties. Lai gan, kamēr dancojām, arī atgadījums. Atstāju par uzraugiem divus brašus puišus, tas tā – lai kāds nenāk klāt un nesāk ar pirkstiem aiztikt darbu. Bet nu vajadzēja taču man rēķināties, ka ap plkst.00:00 dižo sargātāju modrums nebūs no tiem augstākajiem. 
atnācām atpakaļ, lai turpinātu, bet kāds trešais brašulis bij licis lietā savus niezošos pirksteļus un maķenīt pabojājis darbu. Es, lieki nedomājot, aizrādu viņam. Diži dusmoties nesāku pēc pirmā viņa gājiena, bet, kad trīcošā roķele tuvojās atkārtoti darba virsmai, tad viņš lidoja! Šādu paņēmienu no sevis nebiju gaidījusi – ar milzīgu būkšķi čalis bija gar zemi. Protams, ka viņa kustības ierobežoja izdzertais alkohola daudzums… Toties pēc tam – maigs kā jēriņš, ar visiem cieņas apliecinājumiem un respektējamiem vārdiem turējās pa gabalu.
Jā, pasākums noteikti bija izdevies un par to paldies maniem Karakuma draugiem – Andrim un Natālijai!
Kas tagad notiek ar darbu? Es biju gatava to iznīcināt jau pa nakti, kad pabeidzu, jo šajos darbos slēpjas tā filozofija, ka vari ilgstoši meditēt, lai pēc tam ar vieglu roku izmestu darbu ārā. (Tieši šo īpašību man pašai vajag apgūt, jo nepārtraukti krāju visas skices, visādus “saimniecībā reiz noderēs” materiālus sev apkārt… Dažreiz tas apgrūtina.) Bet pagaidām darbs vēl ir pie sienas, kaut gan Andris rakstīja, ka Džeksons sāk pārvērsties pamazām par plikpauri.
Paraksta vietā izmantoju Intas uzadītos cimdiņu, jo šis cimdiņš ir unikāls ar to, ka tāds ir vienīgais visā pasaulē. Zīles ir tā “atslēga”. Paldies Intai!!!
Kā jau nama mātei pienākas, arī galdu uzklāju, svecīti uzliku… Paldies Ditai par gardajām konfektēm un centrālo akcentu – ziediem! Ļoti patīkams pārsteigums tas bija.
Tiekamies citā vietā un citā laikā! 
Žēl ka nesanāca Tevi satikt – bijām ar Daini nākamajā dienā un bildi redzējām (tad vēl viņam bija mati)
Es jau arī patiesībā gaidīju jūs, bet tā – dziļi sirdī. nekas, gan jau paspēsim satikties, kad Armands arī būs Latvijā.
bet paldies par apskatīšanu – esmu dikti kustināta. 